Arhīvs Janvāris, 2008
30.01.2008 plkst. 11:22
· Ievietots iekš safety ·Tagged Dienvidāfrika, drošība, GPS
Dienvidāfrikā, kur noziedzības līmenis ir ļoti augsts, turklāt cilvēku un/vai automobiļu nolaupīšana ir izplatīta parādība, drošības dienesti iesaka neieprogrammēt GPS iekārtās savu mājas adresi, raksta The Star (via TCN).
Negribas iedziļināties detalizētā nozieguma aprakstā, bet šādu drošības ieteikumu iemeslus tiešām var ļoti viegli iedomāties arī bez priekšā teikšanas – tiklīdz noziedznieki ir nolaupījuši tavu auto un atstājuši tevi bez transportlīdzekļa, ar GPS iekārtas palīdzību viņi taisnā virzienā dodas uz tavām mājām (un atgādināšu, ka tevis nav mājās), kur var netraucēti izvērsties.
Ciktāl tas attiecas uz situāciju Latvijā, domāju, ka nav pamata īpašām bažām, tomēr ir vērts ņemt vērā, ka tas ir vēl viens iemesls, kāpēc jābūt piesardzīgam ar savu personīgo informāciju.
Patstāvīgā saite
25.01.2008 plkst. 12:39
· Ievietots iekš offtopic ·Tagged bulciņu piegāde, kreisais pagrieziens, offtopic, satiksmes organizācija
Gāju brokastīs ēst bulciņas. Bulciņas neesot atvestas, jo piegādātājs esot “riktīgs padomju vecis”. Savā ikrīta bulciņu izvadāšanas maršrutā viņš šeit piegādājot bulciņas tikai atpakaļceļā, jo turpceļā viņam esot grūti nogriezties pa kreisi. Protams, kreisais pagrieziens ir aizliegts, bet tam taču domāta galva, lai izdomātu, kā legāli to apbraukt.
Ja es rakstītu nopietnu kļauzu, liktu virsrakstu “Satiksmes organizācija maina patērētāju ēšanas paradumus”. :)
Patstāvīgā saite
22.01.2008 plkst. 11:51
· Ievietots iekš planning, public transport ·Tagged Dubaja, nedzirdīgo integrācija, pasažieru skaitīšana, Rīgas Satiksme, sabiedriskais transports, sekošanas sistēmas
Kamēr pie mums kašķējas diskutē par sabiedriskā transporta joslām, vilciena lietderību un e-biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā 21.gs. pirmās desmitgades beigās, tikmēr Dubajā, AAE, plāno autobusos ieviest automātisku pasažieru skaitīšanas sistēmu un sekošanas sistēmu, kas ļautu kontrolēt autobusu noslogotību un pārvietošanās ātrumu (ātrs autobuss = ļoti labi; lēns autobuss = sastrēgums vai arī nepārdomāti lēns grafiks, kas autobusa vadītājam obligāti jāievēro).
Taisnības labad jāpiebilst, ka papildus šiem visnotaļ noderīgajiem sabiedriskā transporta attīstības elementiem viņi Dubajā vēl tikai plāno ieviest arī pieturu nosaukšanas tehniku, kas pie mums Rīgā ir pierasta lieta jau gadus desmit (paldies Rīgas Satiksmei!). Konkrētāku informāciju neatradu, toties atradu interesantu rakstu Latvijas Nedzirdīgo savienības forumā par vājdzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku integrāciju sabiedrībā; cita starpā rakstā minēts, ka šiem cilvēkiem ļoti noder arī vizuālais tablo ar info par nākamo pieturu.
Atsauces:
Patstāvīgā saite
21.01.2008 plkst. 9:43
· Ievietots iekš traffic spotting ·Tagged krustojums, satiksmes vērošana
Nedēļas nogalē biju ciemos pie draugiem, kuri pārvākušies uz dzīvokli ar skatu uz Statoil un vienu no Rīgas noslogotākajiem krustojumiem. Viņi gan skumst pēc vecā dzīvokļa un pukojas, ka tagad aiz loga mūžīgs troksnis, bet man gan patīk viņu jaunā dzīvesvieta – kad būšu sirms un pensijā, noteikti gribēšu dzīvot tādā vietā, kur varētu visu dienu sēdēt pie loga un vērot satiksmi, it sevišķi tādā milzu krustojumā. :)
Patstāvīgā saite
15.01.2008 plkst. 12:09
· Ievietots iekš information, media, pedestrians ·Tagged degvielas cena, glābšanas dienests, gājēju pāreja, Statoil
Šodienai divas īsākas nesaistītas ziņas.
Pirmā – par glābšanas dienestu morāli.
Rīta satiksmē (bet bija jau gaišs) braucu aiz automašīnas Opel ar lepnu uzrakstu “Ādažu glābšanas dienests”. Šādu īpašo dienestu autovadītājiem vajadzētu būt kā kristālskaidram paraugam, bet auto neapstājās pirms gājēju pārējas, kad to gatavojās šķērsot jauna sieviete ar bērnu ratiņiem! Pat tad, ja viņš strauji bremzētu, aizmugurē braucošais (es) paspētu apstāties, jo braucu ar pienācīgu distanci.
Nu nedrīkst glābšanas dienests ignorēt gājēju pāreju!
Otrā ziņa no medijiem.
L-Dienā jauns blogs, ko raksta Ēriks Ulmanis, StatoilHydro* tīkla attīstības projektu vadītājs Krievijā, ar pirmo ierakstu par degvielas cenu uzbūvi. Skatīsimies, kas būs tālāk.
* Starp citu, Vikipēdijā lasu, ka 2007. gada gaitā norvēģu kompānija Statoil ASA ir apvienojusies ar citu norvēģu enerģētikas nozares gigantu – Norsk Hydro ASA, un tā rezultātā tapa StatoilHydro ASA.
Patstāvīgā saite
14.01.2008 plkst. 13:49
· Ievietots iekš commute, safety ·Tagged Amerika, daudzstāvu autostāvvietas, nāvīgs ieradums, Statoil, ēšana pie stūres
Nedēļas nogalē pabraukājām pa dažādiem Rīgas iepirkšanās centriem un pa dažādām daudzstāvu autostāvvietas. Vienā no tām, “Mola” autostāvvietā, pat speciāli uzbraucām pašā augstākajā stāvā, lai uz jumta pavakariņotu ar skatu uz Daugavu, Krasta ielu un tās naksnīgo satiksmi.
Braukšanas laikā parasti neēdu (nāvīgs ieradums, kā mums to māca CSDD), tomēr, daudz braukājot apkārt, labprāt izmantoju savu auto kā ēdamistabu, noparkotu kāda Statoila stāvvietā. Arī kafija Statoilā garšīga. :)
Šai sakarā atceros dažus iespaidus no Amerikas – 2002. gada vasarā viesojos pie radiniekiem Minesotā un kādā nedēļas nogalē izlēmu doties uz blakus štatu Viskonsīnu pie cita radinieka. Ar autobusu viens aizbraucu no Minneapolis, MN, līdz Madison, WI (tas jau bija 4-5 stundu brauciens), tur satiku savu radinieku, kurš Madison pilsētā tolaik strādāja no pirmdienas līdz ceturtdienai un ceturtdienu pēcpusdienās brauca mājup uz kādu pilsētiņu Čikāgas pievārtē, lai svētdienu vakaros atkal dotos uz darbu Madison, ar viņu kopā tad braucām vēl 4-5 stundas, cauri Čikāgai, pie viņa uz mājām. Tās dienas ceļojums man sanāca apmēram šāds.
Lai nu kā, par pusdienošanas tēmu runājot, toreiz novēroju amerikāņu kultūras ēšanas-braukšanas paradumus Amerikā dzīvojošā latvieša izpildījumā (pats jau arī piedalījos). Tā kā brauciens bija garš, pie Madison kādā benzīntankā/ātrās ēdināšanas iestādē apgādājāmies ar proviantu un pusdienojām uz Interstate maģistrāles I-39 S/I-90 E, mierīgi ar kruīzkontroli turoties plūsmā.
Patstāvīgā saite
11.01.2008 plkst. 14:05
· Ievietots iekš construction, information, road repairs, traffic jam ·Tagged ceļu artērijas, ceļu remontdarbi, Kalnciema iela, karte, maģistrālās ielas, Rīgas karte, sastrēgums
Šodien vairākos avotos (db.lv, iauto.lv, auto.apollo.lv) lasu, ka “no 14.janvāra līdz 15.martam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme uz Kalnciema ielas, posmā no Krūzes ielas līdz Smārdes ielai”.
Tā kā esmu piktā omā, mazliet papukošos par ziņu portālu nevērīgo attieksmi pret pasniegtās informācijas precizitāti un Rīgas Domes Sabiedrisko attiecību departamenta sagatavoto sākotnējo informāciju.
Atgādināšu, ka Kalnciema iela ir viena galvenajām Rīgas artērijām, viena no divām galvenajām maģistrālēm, pa kuru Rīgas centrā nokļūst visa auto plūsma no Jūrmalas puses. Otra maģistrālā iela ir K.Ulmaņa gatve un Salu tilts, nemaz negribu iedomāties, kas tur notiktu, ja Kalnciema iela būtu slēgta uz diviem mēnešiem. Tikpat negribīgi varu iedomāties, kas notiktu ar satiksmes plūsmu pretējā virzienā un kas notiktu uz Akmens tilta – šorīt īsi pirms 10-iem mēģināju no Āgenskalna nokļūt centrā. Sastrēgums sākās jau uz Bāriņu ielas Uzvaras parka vidū pie dīķiem, un kādu 10 minūšu laikā biju ticis tikai līdz Bāriņu ielas un Uzvaras bulvāra krustojumam, tālāk nemaz negaidīju un braucu apkārt uz Salu tilta pusi, apsvērdams domu par tādas navigācijas iekārtas iegādi, kas šādos brīžos rēķinātu ērtākos apkārtceļus.
Bet atpakaļ pie Kalnciema ielas slēgšanas tēmas – nolēmu pārbaudīt, kur ir tas posms uz Kalnciema ielas starp Krūzes un Smārdes ielu. 1188.lv pieejamā Rīgas karte nevērās vaļā, meklēju citas alternatīvas. Sev vēlreiz atklāju (un citiem iesaku) portālu www.uzkartes.lv, agrāk biju tur ieskatījies, un kaut kas nelikās “priekš manis”, šoreiz portāla karte man ļoti labi palīdzēja atrast un parādīt kartē visas ielas, kas krustojas ar Kalnciema ielu. Mazā pētījuma rezultāts – RD izplatītajā informācijā ir runa par to Kalnciema ielas posmu, kas ir paralēli dzelzceļa pārvadam, no dzelzceļa uz Spices pusi, t.i. tā nav tā Kalnciema ielas daļa, kur ir lielā satiksmes plūsma.
Galīgais secinājums – šo konkrēto ziņu portālos izplatīto informāciju var ignorēt. Toties tas rosina pārdomas par to, ka informācijas telpa Latvijā satiksmes jomā vēl ir tikai attīstības stadijā. Bet par to uzrakstīšu kādu citu reizi.
Patstāvīgā saite
07.01.2008 plkst. 10:03
· Ievietots iekš car maintenance ·Tagged latviešu valoda, lietošanas pamācība
Starp citu, arī man bija tā, ka nopirku Škodu no oficiālā dīlera Karlo Motors un automobiļa lietošanas instrukcija ir tikai krieviski. Man nav iebildumu pret lasīšanu svešvalodā, tomēr man krievu valoda ir tikai otrā svešvaloda, labprātāk lasītu angliski, bet tā arī neesmu atradis anglisko pamācību konkrētajam modelim – ne eBay, ne Amazon, ne pie citu valstu Škoda dīleriem, ne forumos.
Kaut kā tomēr “izbūros” cauri tai pamācībai, jo, piemēram, šim auto tādas it kā pašsaprotamas lietas kā logu tīrītāju pacelšana ziemā nav iespējams izdarīt bez lietošanas instrukcijas. :)
Patstāvīgā saite
07.01.2008 plkst. 9:39
· Ievietots iekš accident, safety, winter ·Tagged bremzēšana, distance, sniegs, ziemas braukšana
Man ļoti patīk ziema un arī braukšana ziemā pa sniegu! Tomēr šorīt pāris centimetri atlika līdz bum-bum pret cita auto bamperi. Es tāds samiegojies ripinājos ārā no sava guļamrajona pagalmiem, līdz vienā brīdī pamanīju, ka priekšā braucošais ir “nevietā” apstājies, bez īpaši izteiktām bremžu ugunīm. Spiežu bremzes, bet auto vēl turpina kustēties uz priekšu. Kad likās, ka kontakts ir neizbēgams, vēl paspēju stāvbremzi noraut. Kā jau teicu, pāris centimetri tur vēl palika.
Grūti pateikt, vai rokasbremze tur kaut ko glāba – zem sniega apakšā var būt pieblietēts sniegs, pat ledus. Zinu, ka šādos apstākļos jābremzē it kā pulsējot, lai nenobloķētu riteņus, bet ko darīt, ja neesmu ievērojis distanci un nav laika? Stūri grozīt pēdējā brīdī arī nebūtu nekādas jēgas, jo auto tikai turpinātu stūrgalvīgi kustēties sākotnējā virzienā.
Varbūt ātrāk būtu apstājies, ja būtu riepas ar radzēm, bet cik bieži tās ir patiešām vajadzīgas, ja es galvenokārt braucu pa pilsētas ielām un ziemas mums vairs nav tik sniegotas?
Secinājumi:
- Jāiemācās pārvarēt instinktīvo vēlmi ekstrēmos gadījumos no visa spēka spiest bremzes.
- Jāņem būs vērā, ka no rītiem samiegojies esmu ne vien es, bet arī citi (ja pārāk strauji apstāšos, kāds var to nepamanīt).
- Jāmeklē kāds nomaļāks laukums, kur nopietni patrenēties ar šādu ekstrēmu bremzēšanu un slīdēšanu pagriezienos.
Patstāvīgā saite
04.01.2008 plkst. 17:20
· Ievietots iekš car maintenance ·Tagged auto uzturēšana, automazgāšana, sāls kaisīšana, ziema
Pēc ilgākas pauzes, ko piepildīja svētku stress un daudz brīvdienas ar minimālu interneta lietošanu, esmu atpakaļ, lai strādātu. :)
Šai aukstajā rītā sanāca diezgan daudz pabraukāt pa Rīgu. Jāteic, šādos apstākļos prieks braukt – sauss asfalts, gaišs (pat tik spilgti gaišs, ka sameklēju saulesbrilles).
Tā kā rīt taisos braukt uz vienu svinīgu pasākumu, šādu laikapstākļu ietekmē pat apsveru domu nomazgāt pa pāris mēnešiem labi nošmulējušos auto. Atceros – pagājušajā ziemā mēdzu visādi prātot, kuros laikapstākļos un cik bieži vajadzētu mazgāt auto.
Ja ir slapjdraņķis un/vai sniegs, ielas nokaisītas ar sāli (t.i. sāls maisījumu, ko oficiāli dēvē par pretslīdes materiālu), auto nošmulējas vairāk, bet nav vērts bieži mazgāt, jo pāris stundu laikā būs atgūts iepriekšējais dubļu pelēkais krāsojums.
Ja ir tāds sals kā šodienas -12 vai vēl aukstāks, pēc mazgāšanas arī var ieberzties, pārnestā nozīmē, jo durvju blīves un citas gumijas var labi sasalt. Turklāt pagājušajā ziemā pāris reizes bija tā – kamēr ripinies ārā no mazgātavas, svaigi nomazgātais un noslaucītais auto nopil ar ūdens pilēm, kas pēc tam labi piesalst. :)
Tomēr sāli nomazgāt vajag. Lai “neiegraužas”.
Patstāvīgā saite
