Paklikšķinoties pa šo blogu, nav grūti ievērot, ka iepriekšējais ieraksts publicēts pirms nepilniem diviem mēnešiem. Aizbildināties nav grūti – protams, protams, gan darba daudz, gan ģimenes dzīve prasa savu. Tomēr man ir arī biežas pārdomas par šī bloga lietderību un arī par to, vai rakstot skaistus ieteikumus “kā būt”, nepiekopju dubultu morāli, jo bieži vien pats sevi pieķeru veicam agresīvu manevru uz ielas. Tādā gadījumā no bloga būtu jēga, ja tā būtu kā grēksūdze un kā vieta, kur aprakstīt savus centienus laboties.
Šādā blogā nav arī iespējams vēlreiz pārpublicēt ziņas no lielajiem medijiem par satiksmes jomu. Informācija plūsma ir milzīga un neaptverama pat šādā it kā šaurā jomā. Varu vien censties sekot līdzi jaunumiem un publicēt īsas norādes vai apkopojumus.
Praktiskas dabas ieteikumi satiksmes organizācijas uzlabošanai? Var jau, bet vai tos kāds ņem vērā?
Ceļojumi un iespaidi no izbraucieniem pie dabas būtu interesanta un nebeidzama tēma, turklāt tos var papildināt ar fotogrāfijām vai pat video, bet tādu izbraucienu laikā nav laika tos iespaidus pierakstīt, jo nepārtraukti esmu pie stūres vai arī nodarbojos ar dabas baudīšanu vai tamlīdzīgām kultūras programmām, bet kompi negribas visur ņemt līdzi (kaut kā taču jācīnās ar pieaugošo atkarību no tehnoloģijām). Lai vai kā, pie šīs ierakstu tematikas centīšos pieturēties <= digitāls solījums!
